Par DBT

Dialektiskā biheiviorālā terapija palīdz klientiem atrast adaptīvākus stresa pārvarēšanas un problēmu risināšanas veidus, stiprinot ikvienu veselīgu reakciju un izmantojot dažādas KBT intervences. DBT mērķi ir vērsti:

• uz uzvedības kontroles veidošanu;

• uz emocionālas labsajūtas veicināšanu,

• uz problēmu risināšanu un dzīvesprieka attīstību.

 

Dialektikas pamatā ir ideja, ka ikviens pieņēmums vai pozīcija vienlaikus ietver arī savu antitēzi jeb pretēju pozīciju. Piemēram, cilvēks, kurš skaļi saka: “Es gribu nomirt,” vienlaikus izjūt arī spēcīgu vēlmi dzīvot, turklāt abas šīs vēlmes ir dziļi patiesas (Dimeff & Koerner, 2007). Dialektisko tehniku praktizēšana DBT ietvaros nozīmē, ka terapeita attieksmē ir jābūt līdzsvaram starp pieņemšanu un pārmaiņu veicināšanu. Viņš var izmantot gan humoru, gan konfrontācijas, gan pieskaņošanos klienta runas stilam, gan arī izspēlēt dažādus klienta emocionālos stāvokļus lomu spēlēs.

 

DBT sastāv no četriem posmiem:

 

1. posms, kura galvenais mērķis ir stabilizēt klientu un panākt uzvedības kontroli, t.i., samazināt uzvedību, kas traucē terapijai, kā arī uzvedību, kas negatīvi ietekmē klienta dzīves kvalitāti, piemēram, dusmu izvirdumus un konfliktus. Šajā posmā terapeits māca klientam regulēt emocijas, tolerēt distresu, prasmīgi un efektīvi izturēties interpersonālās situācijās, vērot, aprakstīt ikdienas notikumus un piedalīties tajos bez vērtējošas attieksmes pret sevi un citiem, kā arī veidot cita veida izturēšanos pašnosodīšanas vietā.

Lai mazinātu klienta identitātes neskaidrību, domāšanas problēmas un tukšuma izjūtu, tiek izmantotas apzinātības tehnikas. Līdztekus tam klients apgūst starppersonu komunikācijas prasmes, lai tādējādi mazinātu bailes tikt atstumts un pamests, kā arī spētu risināt attiecību problēmas un konfliktus (piemēram, validizējot, t.i., atzīstot, cienot un pieņemot gan savas, gan citu emocijas, mācoties pateikt “nē” vai lūgt otram to, kas ir nepieciešams, u.tml.).

Ja klientam grūtības sagādā sāpīgu emociju un pārmērīgu dusmu pārvarēšana, terapeits māca viņam emociju regulēšanas un stresa tolerēšanas metodes (uzmanības novēršana, “stop” teikšana negatīvajām domām, sejas mazgāšana ar aukstu ūdeni, kontrast- duša, intensīva fiziskā slodze, dziļā elpošana, ķermeņa vērošana un atslābināšana u.c.).

 

2. posma mērķis ir stabilizēt un normalizēt klienta emocionālos pārdzīvojumus. Tā kā DBT klientu dzīves pieredze ir smaga un sāpīga, terapeits daudz strādā ar pēctraumas stresa simptomiem un emocionālo pieredzi, kas izraisījusi izolētības un atsvešinātības izjūtu (Dimeff & Koerner, 2007; Linehan, 1993). Tiek veiktas traumatisko notikumu pārstrādes, izmantojot traumas atklāšanas tehnikas, kā arī veicinātas netraumatiskas pieredzes, kurās klients var izjust veselīgu saikni ar vidi un citiem cilvēkiem. Protams, šajā posmā aktualizētās sāpīgās dzīves pieredzes bieži rada izteiktu distresu, līdz ar to regulāri ir jāatgriežas pie emociju regulācijas tehnikām, kuras apgūtas 1. posmā.

 

3. posma mērķis ir uzlabot klienta pašcieņu, risināt dzīves problēmas un sasniegt mērķus. Šajā terapijas posmā klients sintezē iepriekš apgūto, veic dažādus vingrinājumus pašcieņas uzlabošanai, veido saiknes ar citiem cilvēkiem un praktizē efektīvas problēmu risināšanas stratēģijas, tā sekmē- jot pašefektivitāti un meistarības izjūtu.

 

4. posma mērķis ir panākt prieka izjūtu, kā arī pārvarēt nepilnvērtības izjūtu, kas bieži vien piemīt DBT klientiem, pat ja viņi jau ir iemācījušies tikt pāri ikdienas dzīves grūtībām. Daudzi klienti šajā posmā realizē garīgas prakses, kas sniedz brīvības izjūtu un garīgu piepildījumu (Linehan, 1993).

 

Prasmju treniņš tiek veikts gan individuāli, gan grupās, un lielākoties tas aptver četras prasmju grupas:

1. emociju regulācijas prasmes – identificēt un aprakstīt emocijas, pārstāt izvairīties no negatīvām emocijām, vairot pozitīvās emocijas, mainīt nevēlamās negatīvās emocijas;

2. distresa tolerances prasmes – kontrolēt impulsus, nomierināt sevi;

3. interpersonālās efektivitātes prasmes – attīstīt pašpaļāvīgu uzvedību, kas palīdz sasniegt mērķus un veidot veselīgu pašcieņu;

4. apzinātības prasmes – fokusēties uz tagadnes brīdi, spontāni piedaloties, nevērtējot u.tml.

 

DBT praktiskā norise

 

Dialektiski biheiviorālo terapiju (DBT) dēvē par “visaptverošu DBT”, ja tā tiek veikta pilnā, uz pierādījumiem balstītā formātā. Praksē tas ir daudz vairāk nekā tikai DBT prasmju mācīšana grupā. Visaptverošajā DBT ir izstrādāta, lai ārstētu cilvēkus ar intensīvām emociju regulācijas grūtībām (bieži sastopamas robežstāvokļa personības traucējumu, kā arī citu slimību gadījumos), un ietver četras galvenās sastāvdaļas:

1. Individuālā terapija

2. Prasmju treniņu grupas

3. Koučings pa tālruni

4. Terapeitu komanda

 

1. Individuālā terapija

• Klienti katru nedēļu vienu stundu tiekas ar DBT terapeitu.

• Terapeits un klients sadarbojas, lai piemērotu DBT principus konkrētām dzīves problēmām un problemātiskai uzvedībai.

• Terapeiti līdzsvaro pieņemšanu (klienta emocionālās pieredzes validēšanu) ar pārmaiņu stratēģijām (problēmuzvedību vai kognīciju pārveidošanu).

• “Dialektika” attiecas uz darbu ar šķietami pretējām idejām (piemēram, “Es pieņemu sevi UN man jāmainās”) un abu ideju sintēzes atrašanu.

• Individuālo sesiju fokuss:

  • Uzvedības mērķi. Vispirms DBT prioritāte ir dzīvību apdraudoša un pašdestruktīva uzvedība (piemēram, pašnāvības domas, paškaitējums), pēc tam uzvedība, kas būtiski traucē terapijai (piemēram, neierašanās, biežas krīzes), un tad dzīves kvalitātes problēmas (piemēram, attiecību konflikti, vielu lietošana).

  • Dienasgrāmatas kartes. DBT konsultācijās tiek izmantotas “dienasgrāmatas kartes”, kurā uzskaitītas problemātiskās uzvedības, emocijas, vēlmes un DBT prasmju izmantošana. Tās pārskatīšana palīdz noteikt konsultācijas struktūru un terapijas mērķu sasniegšanas progresu.

  • Ķēdes analīze un risinājumu analīze. Tiek izmantota strukturēta pieeju analizējot terapijā izvirzītās problēmsituācijas un piemēroti to risinājumi.

 

2. Prasmju treniņu grupas

• 2 stundu ilgu grupas nodarbība 1x nedēļā.

• Nodarbība parasti sākas ar apzinātības vingrinājumu.

• Katru nedēļu tiek pārskatīts mājasdarbs un to, kā klienti izmantojuši prasmes reālās dzīves situācijās.

• Jaunās prasmes tiek ieviestas soli pa solim; klienti tās praktizē, izmantojot diskusijas, lomu spēles vai darba lapas.

• Tā ir mācību klasei līdzīga vide, nevis “grupas terapija". Tā drīzāk ir orientēta uz prasmēm un sadarbību.

• Klienti bieži vien atkārto moduļus vai apgūst tos vairākas reizes, lai apgūtu zināšanas (tipiski iziet 2x cauri visiem moduļiem, kas aizņem, aptuveni, 1 gadu)

 

3. Koučings pa tālruni

• Emocionālās krīzes reti kad notiek terapijas kabinetā; koučings pa tālruni palīdz klientiem pielietot prasmes brīdī, kad tās ir nepieciešamas. Klienti var sazināties ar savu DBT terapeitu (ievērojot saskaņotos ierobežojumus), kad viņi ir krīzes situācijā vai viņiem ir nepieciešama palīdzība, lai izmantotu kādu konkrētu prasmi.

• Terapeits konsultēs klientu, lai noteiktu, kura DBT prasme varētu būt vispiemērotākā, un palīdzēs klientam to pielietot. Laika gaitā tas veicina pašefektivitāti un samazina impulsīvu vai kaitīgu uzvedību.

 

4. Terapeitu komanda

• DBT pakalpojumu sniedzēju komanda (parasti 3-9 cilvēki)  tiekas reizi nedēļā, lai apspriestu gadījumus, dalītos ar panākumiem un izaicinājumiem, kā arī palīdzētu viens otram ievērot DBT pierādījumu bāzi un celt savu efektivitāti.